"Balta skola kalna galā, mīļos sapņos izsapņotā,

Dzidrā rītā izgaismotā, tīru avotu vēl sniedz..."

Mālpils skola tradicionāli saistās ar vārdu balts, varbūt tāpēc, ka jau gadsimtu mācību iestādes ēkas ir bijušas baltā krāsā. Mālpils vidusskola vienmēr ir bijusi gaismas pils, caur ko mums paveras iespējas tapt gudrākiem, labākiem, līdz ar ko rodas vēlēšanās iepazīt pasauli un pielietojot iegūtās zināšanas, un darba prasmi, veidot to pilnīgāku un gaišāku.

Mālpils vidusskolu par balto skolu sauc tās audzēkņi un skolotāji. Ilggadējā skolotāja Ināra Bahmane par skolu un skolotājiem saka tā: "Arī skolotājs ir kā aka, kuru var smelt un smelt, un nekad neizsmelt. Katru reizi, kad kāda ideja īstenojusies, kad kāda iecere vērusies veiksmīgi padarītā darbā, katru reizi, kad izdevies kādu skolēnu rosināt uz labu, kad uzzināts par kāda bijušā skolēna veiksmi, ūdens no pazemes avotiem akā pieplūst no jauna."