MĀLPILS NOVADA VIDUSSKOLA
Ekoskolu Globālās Rīcības dienas
Ekoskolu Globālās Rīcības dienas ir starptautiska iniciatīva, kurā ik gadu piedalās vairāk kā desmit miljoni skolēni visā pasaulē organizējot pasākumus, kuros jaunieši aktualizē jautājumus par videi draudzīgu dzīvesveidu, kā arī iesaista pasākumos sabiedrību.
Ekoskolu globālās Rīcības dienas aktivitātes MNV
11.novembrī Mālpils novada vidusskolā projekta "Ēdam atbildīgi" kontekstā notika Rīcības dienu aktivitātes.
Ekopadomes pārstāves Laura Osīte, Elza Lāce un Samanta Rakuzova Mālpils PII "Māllēpīte" sagatavošanas grupiņās vadīja nodarbības par Atbildīgiem iepirkšanās paradumiem un "Ēdam atbildīgi" projektu. Nodarbībās meitenes izzināja bērnu ģimeņu iepirkšanās un ēšanas paradumus un stāstīja par atbildīgām izvēlēm, kā piemēram daudzreiz lietojamu iepirkumu maisiņu izmantošanu, vietējās un sezonālās pārtikas izvēles labvēlīgo ietekmi uz vidi un ekonomiku utt.
Skolā mums bija sezonālās pārtikas tēmai veltīts pasākums - Ķirbis mūsu ikdienas ēdienkartē. Pie mums viesojās ēdināšanas speciālisti Gunta un Jurģis Jēkabsoni un kopā ar 9.klases meitenēm gatavoja ķirbja biezzupu, kuru degustēt aicinājām pārējos skolēnus, skolotājus un skolas darbiniekus. Zupa izdevās vareni garda un daudziem, kuri ķirbjus līdz šim nelietoja, bija patīkams pārsteigums, kas varbūt palīdzēs mainīt un dažādot viņu ģimenes ēdienkarti.
10.klases skolniece - Ekopademes prezidente Laura Osīte gatavoja Ķirbja siera kūku, kuru nogaršot varēja viņas klasesbiedri. Šī kūka vienaldzīgu neatstāja nevienu, īsts brīnums, kas ļoti labi iederētos Ziemassvētku svētku galdā.
8.klašu meitenes cepa ķirbja pankūkas un devās pa skolu cienāt citus skolēnus un skolotājus. Pankūkas izdevās tik gardas, ka diemžēl visiem nepietika.
Rīcības dienu ietvaros uzsākām arī “Ķirbju sēklu bankas” izveidi. Šis ir ilgtermiņa projekts, ko īstenosim visa mācību gada ietvaros. Šobrīd vācām dažādu ķirbju sēklas… Ko ar tām darīsim tālāk? Seko informācijai, līdzdarbojies!
23.septembrī pie mums viesojās pārtikas tehnoloģe Sarma Žogota.
23.septembrī pie mums viesojās pārtikas kvalitātes vadītāja, pārtikas tehnoloģe Sarma Žogota. Viņa 1. – 5.klases skolēniem stāstīja par to, kā droši un atbildīgi izvēlēties pārtikas produktus veikalā. Uz šo lekciju skolēniem līdzi bija jāpaņem sava mīļākā našķa iepakojums. Nodarbības laikā skolēni aktīvi līdzdarbojās, pētīja uz iepakojuma atrodamo informāciju par produkta sastāvu, tā ražotājvalsti, derīguma termiņu.
Pasaules pārtikas dienas
Laikā no 17. – 21.oktobrim Pasaules pārtikas dienai veltīto aktivitāšu ietvaros 5.–12.klašu grupā Ekopadomes dalībnieki saviem vienaudžiem vadīja nodarbības “Klimats mainās. Jāmainās arī pārtikai un lauksaimniecībai”
Sākumskolas klases turpināja jau septembra lekcijā iesākto darbu ar savu mīļāko našķu iepakojumiem. Šoreiz akcentējot produkta ražotājvalsti un tā ceļu līdz lietotāja galdam.
SEMINĀRS PAR PĀRTIKAS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANU PAŠVALDĪBĀS UN SKOLĀS
Piektdien, 16.septembrī Ekoskolas koordinatore Daiga Lāce piedalījās Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā organizētajā seminārā par pārtikas atkritumu apsaimniekošanu.
Galvenās tēmas: Kāda ir pārtikas atkritumu pārvaldība pilsētās? Ko mēs darām ar saviem pārtikas atkritumiem? Kādi ir secinājumi, aplūkojot pārtikas atkritumu apsaimniekošanu un kādi ir iespējamie risinājumi pārtikas atkritumu samazināšanai skolās?
Semināra mērķis bija palielināt sabiedrības informētību par jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas atkritumiem, un iepazīstināt ar Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā iniciēto un atbalstīto projektu par pārtikas atkritumiem skolās, kuru īsteno biedrība “Homo Ecos”.
Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Jans Vidbergs atzina: “Veselīga pārtika ir viens no sabiedrības veselību noteicošajiem aspektiem, un Ziemeļu Ministru padome pievērš pastiprinātu uzmanību jautājumiem par pārtikas vērtību ķēdi: veidam, kā pārtika tiek audzēta un kā tā nonāk līdz mums. Taču tikpat svarīgs gudras apsaimniekošanas ziņā ir jautājums, kas notiek ar pārtikas atkritumiem? Vai mēs varam atļauties ražot pārtikas atkritumus, ņemot vērā, ka jau šobrīd “aizņemamies” planētu no saviem bērniem? Ziemeļvalstīs īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, ko mēs spējam izdarīt ar pārtikas atkritumiem un atkritumiem, kas rodas pārtikas produktu ražošanas procesā. Drēbju un apavu ražošana no zivju ādas ir viena no jaunākajām tendencēm, un tas ir tikai viens no piemēriem tam, ko sauc par aprites ekonomiku. Šeit Latvijā mēs vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību pārtika atkritumu jautājumiem un aicināt kopīgi domāt, ko darīt, lai situāciju uzlabotu.”
Tiek lēsts, ka, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kg pārtikas produktu , 38 % no tiem rodas mājsaimniecībās.
“Ēdam atbildīgi”
2016./2017.mācību gadā esam viena no 50 Latvijas skolām, kas iesaistījusies starptautiskā projektā “Ēdam atbildīgi”.
Projekta mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstu jauniešiem un arī pieaugušajiem izprast sakarības starp viņu ēšanas paradumiem un globāliem izaicinājumiem, ar kuriem būs jāsaskaras nākotnes paaudzēm, kā arī praktiski darboties, lai veicinātu ilgtspējīgu dzīvesveidu apkārtējās pasaules kontekstā.
