Bulgārijā – pavasara ziedos grimstošā Varnā no 28.aprīļa līdz 5.maijam dzīvojām mēs – Mālpils novada vidusskolas septiņi skolēni – Arta, Agate, Elīna, Marta, Kristīne, Matīss, Adrians un divas skolotājas Ina un Ilze. Mūs gaidīja darbs Bulgāru mākslas novirziena skolā – sadalīti forumos, Spānijas, Bulgārijas un Latviešu skolotāju vadībā, sākās projektu realizācija – ar otām un krāsām. Projekta mērķis bija radīt vietu cilvēkā emociju pasaules izzināšanai un savstarpējai sadarbībai.

Bulgārijā mūs sadalīja pa sešiem forumiem, kuru devīze bija cilvēka emocijas. Vienā forumā apgleznoja sienu ar ļoti krāsainiem un krāšņiem kaķiem, otrā forumā, kuru vadīja mūsu skolotājas, krāsoja kāpnes ar pozitīvām un iedvemojošām emocijām pakāpienos uz augšu, bet palikšanu lejā ar negatīvām emocijām. Trešā grupa kopā ar Horvātu skolotājiem uz šķīvjiem veidoja slavenu mākslinieku gleznu reprodukcijas no ēdiena. Ļoti interesantu projektu veidoja ceturtā grupa: uz sienas stūra vienā pusē sarakstīja labus vārdus un emocijas, bet savukārt otrā pusē visu negatīvo. Šo grupu vadīja spāņu skolotāji, un vārdi uz sienas tika rakstīti visās projekta dalībnieku valstu valodās. Piektā grupa veidoja fotogrāfijas, kuras pēc tam attīstot, ieguva fotonegatīvus, kurus arī papildināja, uzsverot distanci. Pēdējā grupa veidoja īsfilmu par meiteni, kura meklē savu īsto vietu un cilvēkus, kura nespēj atvērties un meklē motivāciju. Īsfilmas filmēšana notika Varnas pilsētas ielās, pie jūras un pat skolas pagrabā. (Marta Dišereite, 11.klase)

Iegūtā pieredze, piedaloties projektā, noderēs turpmākajā dzīvē, jo satiktie cilvēki un gūtās emocijas ir vārdiem neaprakstāmas. Bulgāri ir viesmīlīgi un ļoti jauki cilvēki. Pavisam noteikti ir jāizmanto iespēja un jāpiedalās šādos projektos, lai uzlabotu savas komunikācijas spējas, iegūtu jaunus draugus un tajā pašā laikā arī zināšanas. (Kristīne Višķere, 10.klase)

Dzīvošana ģimenē man bija jauna pieredze – no sākuma man bija nedaudz bail, jo es neizināju, kāda būs uzņemošā ģimene un meitene, pie kuras dzīvoju. Jau pēc pirmajām kopā pavadītajām minūtēm sapratu, ka viņa ir ļoti forša un mums ir daudz kopīgā. Bulgāri ir ļoti viesmīlīgi, ģimene mani iepazīstināja ar bulgāru tradicionālajiem svētkiem un ēdieniem. Brokastīs, pusdienās un vakariņās galds tika bagātīgi klāts, un maltītes neatņemama sastāvdaļa bija maize un gaļa. Varu teikt lielu paldies ģimenei, kura mani uzņēma, jo es tur noteikti vēl atgriezīšos. (Arta Višķere, 11.klase)

Divās projekta dienās mums bija ekskursijas. Balčikā apskatījām botānisko dārzu Melnās jūras krastā – daudz puķu, Eiropā otro lielāko kaktusu dārzu. Devāmies arī uz Kaliakras ragu, kur atradās Tirzas cietoksnis – iestiepts jūrā. Apskatījām arī turpat Varnā esošo Arheoloģisko muzeju, Evksinogradas rezidenci, Bulgārijas pēdējā valdnieka pili Melnās jūras krastā, kas nozīmīguma ziņā ir kā Rundāles pils. (Matīss Graudiņš, 11.klase)

Darbs forumā, sarakstes starp projekta valstu bērniem un gatavošanās pašam darbam noritēja naski un aizraujoši! Jauniešiem ir viegli atrast kopīgu valodu gan ar saviem vienaudžiem, gan skolotājiem – komunikācija nesagādāja nekādas grūtības. Katram forumam nebija grūti realizēt savu ieplānoto emociju vīziju krāsās un telpā. (Elīna Rauska, 11.klase)

Bulgārijā satikās četru Eiropas Savienības valstu skolēni, kuri visi bija ļoti mākslinieciski un atvērti. Ārzemju skolēni bija ļoti atraktīvi un, kas ir ļoti svarīgi, komunikabli. Nedēļai Bulgārijā ritot uz priekšu, iepazīšanās pārauga draudzībā, kura pierādījās atvadu vakarā - atvadoties raudāja visi. Savstarpējā komunikācija bija ļoti veiksmīga, pat ģimenēs. Ja vecāki nesaprata angļu valodu, tad tie noteikti runāja krieviski. Pēc Bulgārijas brauciena man telefons nav rimies, tajā vienmēr ienāk ziņa, foto un sveiciens no kāda projekta dalībnieka. Esam tā sadraudzējušies, ka Ziemassvētku brīvlaikā plānojam atkal satikties Bulgārijā. (Adrians Rakuzovs, 11.klase)

Nākamā mācību gada noslēgumā uzņemsim šī projekta partnerus Mālpilī, kopīgi veidosim jaunus mākslas darbus.